Atklāj noslēpumus par sevi!15.07.2010

Rediģēts 10.12 2025. g.

Daba cilvēkam dāvājusi daudz iespēju savas personības pilnveidošanai. Cilvēks piedzimst ar  noteiktu asins grupu, kura dzīves laikā nemainās. Cilvēkam tiek dots vārds, uzvārds, kuru  dzīves laikā var mainīt pat vairākas reizes. Parasti cilvēks ar savu vārdu lepojas un par to nekautrējas. Bet, vai visiem zināms, ka cilvēks piedzimst ar noteiktu psihes struktūras kodu? Šis kods saglabājas mūža garumā un nemainās.

 Vai visi cilvēki ir vienādi? Ar ko viņi atšķiras un kas viņus vieno?

Cilvēku attiecību noslēpumi ir viena no mūsu dzīves aktuālākajām tēmām, tas satrauc daudzus. Katrs ievēro ārējās atšķirības starp cilvēkiem, kā arī līdzīgas iezīmes ar citiem cilvēkiem, ar kuriem nav saistīti radniecīgās saitēs. Gadu desmitiem cilvēki pieraduši domāt un teikt, ka visi cilvēki ir vienādi. Horoskopi ir pieradinājuši atšķirīgo vērtēt pēc zodiaka zīmēm. Arī savstarpējo attiecību komfortu. Par horoskopiem runājam, lasām un dzirdam ikdienā. Vai viņi ir palīdzējuši cilvēkam? Tā ir tikai paštīksmināšanās bez motivācijas un zinātniska pamatojuma.

Ikdienā mēs satiekamies un kontaktējamies ar daudziem cilvēkiem: mājās, darbā, uz ielas, ceļojumos, veikalā un citur sabiedrībā. Katram veidojas sava saskarsmes pieredze, jo mēs atšķirīgi kontaktējamies ar citiem. Ja mums nepatīk citu rīcība vai nav saprotama viņu attieksme, bieži atļaujamies teikt, ka tas otrs ir dīvainis. Taču patiesība slēpjas citur.

Socionika ir attiecību zinātne, kura apraksta16 atšķirīgus sociotipus un attiecībām starp tiem. Sociotipa četru burtu kods, kura pamatā ir četras rakstura pamatiezīmes, paver iespēju izveidot ticamu un precīzu cilvēka raksturojumu. Galvenā socionikas priekšrocība – dot precīzas prognozes par attiecībām starp 16 sociotipiem, aprakstot katru no tām. Asins grupu iespējams noteikt, veicot analīzi, vārds un uzvārds ikvienam ierakstīts personu apliecinošā dokumentā, bet sociotips ierakstīts cilvēka psihē. Cilvēks piedzimst jau ar noteiktu sociotipu, kurš dzīves laikā nemainās.

Jau 19. gadsimta beigās austrietis Zigismunds Freids, psihoanalīzes pamatlicējs, apstiprināja hipotēzi, ka cilvēka psihe ir daudzslāņains veidojums. Psihes uzbūve, jeb struktūra sastāv no kanāliem, kuros darbojas psihes funkcijas (apmainās uztvertā informācija par visu apkārt notiekošo). Līdz ar to radās iespēja izveidot psihes darbības modeli. To paveica viņa darbu turpinātājs K.G.Jungs – psihiatrs, analītiskās psiholoģijas pamatlicējs. Viņš apstiprināja psihes struktūras esamību un pamatoja funkciju darbību, kas nosaka socioniskā rakstura tipa veidošanos.

Lietuviešu pētniece – matemātiķe Aušra Augustinavičūte atšifrēja Junga sarežģīto zinātnisko terminoloģiju, veicot uzlabojumus un  papildinājumus. Aušra papildināja Junga radīto psihes modeli. Cilvēka psihi viņa aplūkoja neatrauti no apkārtējās vides un attiecībām ar apkārtējiem cilvēkiem. Līdz ar to, viņa psiholoģiju papildināja ar informātiku un socioloģiju, radot jaunu zinātnes virzienu, ko nosauca par socioniku. Aušra guva Sergeja Kapicas apstiprinājumu par jaunas zinātnes rašanos. 

Sergejs Kapica – fizikas-matemātikas doktors, profesors, Eiropas akadēmijas biedrs.